Divi vīri ieiet krogā, un iedzer pa glāzītei. Pēkšņi viens no viņiem "aiziet pie dieviem"... Priekšā - Svētais Pēteris. Vīrs lūdzas: - Lūdzu, lūdzu, palaidiet mani atpakaļ tajā krogā – palika glāzīte neizdzerta. Sv. Pēteris padomā un saka: - Nē, nē! Tu savu esi padarījis un nāc vien paradīzē! - Nu, lūdzu, palaidiet mani! Vienalga, kādā izskatā! Kaut vai zirnekļa veidolā. Sv. Pēteris padomā un piekrīt. Krogā pie griestiem parādās zirneklis. Dialogs turpinās: - Bet... kā lai es tieku lejā pie savas glāzītes? - Tu taču esi zirneklis. Pakaļā tev ir tīkls. Spied no visa spēka un tiksi lejā. Zirneklis spiež un laižas lēnām lejā. Pusceļā tīkls izbeidzas. - Ko lai es daru? Man izbeidzās tīkls... - Pagaidi mazliet! Drīz sajutīsi, ka pakaļa ar kaut ko piepildās. Tad spied atkal. Tā arī notiek. Zirneklis jau ticis līdz glāzītes malai, pēkšņi dzird… “EI, VECAIS! MOSTIES! MAN LIEKAS, KA TU ESI APDIRSIES!!!
