Tēvs saka: „Dēls, rīt iesim sienu pļaut.”
Dēls: „Es nepļaušu.”
Tēvs: „Nē, pļausi gan.”
No rīta aiziet abi uz pļavu. Tēvs saka: „Es aizmirsu ūdeni paņemt, aizej atnes.”
Dēls iet uz mājām, ierauga, ka māte ar kaimiņu ar seksu nodarbojas ne pa jokam. Nolēma nedaudz pagaidīt.
Māte saka kaimiņam: „Tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai tad kad
es iešu pusdienas nest – es pie Tevis aizietu nevis pie vīra.”
Dēls iet atpakaļ uz pļavu un ierauga, ka tēvs ķēvi ņem priekšā.
Nu dēls pagaida, kamēr process pabeigsies.
Pieiet pie tēva un saka: „Māte teica, lai tu savu kreklu uzmet uz siena
kaudzes, lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu kad pusdienas nesīs.”
Māte nāca un nokļuva pie tēva. Neko darīt.
Tēvs saka dēlam: „Aizej aiznes kaimiņam šņabīti, a to viņš tāds saskumis izskatās.”
Dēls šņabīti izdzer pats, aiziet pie kaimiņa un saka: „Tēvs uzzināja,
ka tu māti drātē, un nāks tūliņ tevi ar cirvi sist nost.” Kaimiņš
nenoticēja.
Dēls atgriežas pie tēva un saka: „Kaimiņam rati salūzuši, cirvi prasa lai aiznes.”
Tēvs ņem cirvi un iet pie kaimiņa. Kaimiņš ierauga un metas bēgt, tēvs šim pakaļ.
Māte prasa dēlam, kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam, un dēls atbild:
„Nu tēvs uzzināja, ka tu viņu krāp ar kaimiņu, nolēma viņu sist nost un
pēc tam tevi arī sitīs nost.” Māte galvu saķērusi skrien uz ciemu.
Tēvs kaimiņu tā arī nenoķēris atnāk atpakaļ uz pļavu un prasa: „A kur māte aizskrēja?”
Dēls atbild: „Māte uzzināja, ka tu ķēvi drāzi, aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt.”
Tēvs pielec kājās un skrien mātei pakaļ.
Dēls piesmēķē cigareti, atguļas pret siena kaudzi un saka: „Es taču teicu, ka nepļaušu – značit nepļaušu.”
Dēls: „Es nepļaušu.”
Tēvs: „Nē, pļausi gan.”
No rīta aiziet abi uz pļavu. Tēvs saka: „Es aizmirsu ūdeni paņemt, aizej atnes.”
Dēls iet uz mājām, ierauga, ka māte ar kaimiņu ar seksu nodarbojas ne pa jokam. Nolēma nedaudz pagaidīt.
Māte saka kaimiņam: „Tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai tad kad
es iešu pusdienas nest – es pie Tevis aizietu nevis pie vīra.”
Dēls iet atpakaļ uz pļavu un ierauga, ka tēvs ķēvi ņem priekšā.
Nu dēls pagaida, kamēr process pabeigsies.
Pieiet pie tēva un saka: „Māte teica, lai tu savu kreklu uzmet uz siena
kaudzes, lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu kad pusdienas nesīs.”
Māte nāca un nokļuva pie tēva. Neko darīt.
Tēvs saka dēlam: „Aizej aiznes kaimiņam šņabīti, a to viņš tāds saskumis izskatās.”
Dēls šņabīti izdzer pats, aiziet pie kaimiņa un saka: „Tēvs uzzināja,
ka tu māti drātē, un nāks tūliņ tevi ar cirvi sist nost.” Kaimiņš
nenoticēja.
Dēls atgriežas pie tēva un saka: „Kaimiņam rati salūzuši, cirvi prasa lai aiznes.”
Tēvs ņem cirvi un iet pie kaimiņa. Kaimiņš ierauga un metas bēgt, tēvs šim pakaļ.
Māte prasa dēlam, kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam, un dēls atbild:
„Nu tēvs uzzināja, ka tu viņu krāp ar kaimiņu, nolēma viņu sist nost un
pēc tam tevi arī sitīs nost.” Māte galvu saķērusi skrien uz ciemu.
Tēvs kaimiņu tā arī nenoķēris atnāk atpakaļ uz pļavu un prasa: „A kur māte aizskrēja?”
Dēls atbild: „Māte uzzināja, ka tu ķēvi drāzi, aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt.”
Tēvs pielec kājās un skrien mātei pakaļ.
Dēls piesmēķē cigareti, atguļas pret siena kaudzi un saka: „Es taču teicu, ka nepļaušu – značit nepļaušu.”
